Mājas lapa izveidota projekta „Demokrātiskie studiju apļi” ietvaros (Nr. 2012.EEZ/DAP/MIC/076). Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Programmu „NVO fonds” finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts, administrē Sabiedrības integrācijas fonds, līdzfinansē biedrība Talantu pilsēta.
Par mājas lapas saturu atbild biedrība Kultūras un izglītības studija Talantu pilsēta. |
Studiju aplis ir apmācības metode, kurā piedalās 6 - 20 dalībnieki, kas sēž aplī. Ir izvirzīta viena noteikta tēma, ko apļa dalībnieki vēlas apgūt, izzināt, aprobēt noteiktā skaitā nodarbību. Parasti 6-12 nodarbības, atkarībā no tēmas plašuma. Var būt arī mazāk nodarbību, ja tēma šaurāka. Pēc Zviedrijas parauga pavisam ir 6 studiju apļu nodarbības, katra 3 stundas. Piedalās 6-8 dalībnieki. Mūsu projektā paredzēts pielāgot šo modeli Latvijas apstākļiem.
Procesa norisi vada studiju apļa vadītājs, kas pārzina šādas apmācību formas metodoloģiju, bet var būt, ka arī saturu. Tomēr viņš nav izglītotājs, bet procesa vadītājs. Parasti tēma atklājas visu nodarbību laikā, ar to studiju apļa metode atšķiras no mācībām, kur atbildes dod viens skolotājs vai eksperts. Aplī atbildes dod process kopumā, visu dalībnieku līdzdalība, kas ir pati galvenā.
Ja kaut kādā procesa posmā ir pieaicināts tēmas vai metodes eksperts, viņam dod iespēju iepazīstināt ar galveno pamatinformāciju par tēmu un atbildēt uz jautājumiem. Pēc tam studiju apļa dalībnieki apspriež dzirdēto eksperta klātbūtnē, eksperts komentē dalībnieku viedokļus.
Tiek cienīts un ievērots ikviens viedoklis, bet neviens viedoklis netiek komentēts vai kritizēts, netiek izrādīta nekāda negatīva attieksme ne ar mīmiku, ne ar ķermeņa valodu. Tas tiek atrunāts jau apļa veidošanas sākumā, kad tiek pieņemti vismaz 5 iekšējie noteikumi, piemēram, konfidencialitātes likums, nekomentēt viedokļus, personību, izteikties par jautājumu vai problēmu, nevis par personu. Visiem runāt apmēram vienādu laiku, cienot citus apļa dalībniekus, jo visai nodarbībai ir noteikts konkrēts laiks.
Ikviens apļa dalībnieks tiek iesaistīts sarunā, bet vadītājs seko, lai kāds nedominētu. Vienlaicīgi runā tikai viens dalībnieks - pārējie klausās. Parasti dotās tēmas ietvaros katrā nodarbībā tiek izvirzīti noteikti jautājumi, ko apspriež aplī. Izvirza jautājumu, un katrs dalībnieks izsakās. Tad vadītājs komentē kopējo ainu un izvirza nākamo jautājumu, dod nākamos uzdevumus, kas var būt arī zīmēšana, kādas kustības, pantomīma un tamlīdzīgi, kas atklāj doto jautājumu. Aktivitātes ir iespējamas visdažādākās.
Procesa norisi vada studiju apļa vadītājs, kas pārzina šādas apmācību formas metodoloģiju, bet var būt, ka arī saturu. Tomēr viņš nav izglītotājs, bet procesa vadītājs. Parasti tēma atklājas visu nodarbību laikā, ar to studiju apļa metode atšķiras no mācībām, kur atbildes dod viens skolotājs vai eksperts. Aplī atbildes dod process kopumā, visu dalībnieku līdzdalība, kas ir pati galvenā.
Ja kaut kādā procesa posmā ir pieaicināts tēmas vai metodes eksperts, viņam dod iespēju iepazīstināt ar galveno pamatinformāciju par tēmu un atbildēt uz jautājumiem. Pēc tam studiju apļa dalībnieki apspriež dzirdēto eksperta klātbūtnē, eksperts komentē dalībnieku viedokļus.
Tiek cienīts un ievērots ikviens viedoklis, bet neviens viedoklis netiek komentēts vai kritizēts, netiek izrādīta nekāda negatīva attieksme ne ar mīmiku, ne ar ķermeņa valodu. Tas tiek atrunāts jau apļa veidošanas sākumā, kad tiek pieņemti vismaz 5 iekšējie noteikumi, piemēram, konfidencialitātes likums, nekomentēt viedokļus, personību, izteikties par jautājumu vai problēmu, nevis par personu. Visiem runāt apmēram vienādu laiku, cienot citus apļa dalībniekus, jo visai nodarbībai ir noteikts konkrēts laiks.
Ikviens apļa dalībnieks tiek iesaistīts sarunā, bet vadītājs seko, lai kāds nedominētu. Vienlaicīgi runā tikai viens dalībnieks - pārējie klausās. Parasti dotās tēmas ietvaros katrā nodarbībā tiek izvirzīti noteikti jautājumi, ko apspriež aplī. Izvirza jautājumu, un katrs dalībnieks izsakās. Tad vadītājs komentē kopējo ainu un izvirza nākamo jautājumu, dod nākamos uzdevumus, kas var būt arī zīmēšana, kādas kustības, pantomīma un tamlīdzīgi, kas atklāj doto jautājumu. Aktivitātes ir iespējamas visdažādākās.
Dalāmies ar metodēm studiju aplī!
MĀCĪBU MATERIĀLI:
Pamatizglītība studiju apļa vadītājiem- lejuplādē šeit:
|
Mācāmies demokrātiju studiju aplī - lejuplādē šeit:
|
„STUDIJU APLIS kā rīks mācībām par demokrātiju, aktīvu pilsoniskumu un kritisko domāšanu”
Publicējam latviskoto darba materiālu „STUDIJU APLIS kā rīks mācībām par demokrātiju, aktīvu pilsoniskumu un kritisko domāšanu”, kas veidots no Norvēģijas eksperta Sturla Bjerkaker darba un papildināts ar projekta publicitātes foto.
studiju_aplis_ka_riiks_gala_versija.docx | |
File Size: | 1532 kb |
File Type: | docx |
DARBA GRUPĀ APSPRIESTĀS TĒMAS - 2015
Darba grupas tēmas - Brīvprātīgo piesaiste organizācijai. Kas ir e-rīks NVO izcilībai? NVO Ceļa karte - Lisabonas līguma 11. panta 1. un 2. punkta īstenošanai.
Projektu „Demokrātiskie studiju apļi” (Nr. 2012.EEZ/DAP/MIC/076) finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.
Programmu „NVO fonds” finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts, administrē Sabiedrības integrācijas fonds, līdzfinansē biedrība Talantu pilsēta.
Par saturu atbild biedrība Kultūras un izglītības studija Talantu pilsēta.
Projektu „Demokrātiskie studiju apļi” (Nr. 2012.EEZ/DAP/MIC/076) finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.
Programmu „NVO fonds” finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts, administrē Sabiedrības integrācijas fonds, līdzfinansē biedrība Talantu pilsēta.
Par saturu atbild biedrība Kultūras un izglītības studija Talantu pilsēta.
briivpraatīgo_-piesaiste.docx | |
File Size: | 137 kb |
File Type: | docx |
e-riiks__ziciliibai.docx | |
File Size: | 64 kb |
File Type: | docx |
nvo_celja_karte.docx | |
File Size: | 186 kb |
File Type: | docx |
Darba grupai, 2015.gada septembris - decembris
Projektu „Demokrātiskie studiju apļi” (Nr. 2012.EEZ/DAP/MIC/076) finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.
Programmu „NVO fonds” finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts, administrē Sabiedrības integrācijas fonds, līdzfinansē biedrība Talantu pilsēta.
Par saturu atbild biedrība Kultūras un izglītības studija Talantu pilsēta.
Projektu „Demokrātiskie studiju apļi” (Nr. 2012.EEZ/DAP/MIC/076) finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.
Programmu „NVO fonds” finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts, administrē Sabiedrības integrācijas fonds, līdzfinansē biedrība Talantu pilsēta.
Par saturu atbild biedrība Kultūras un izglītības studija Talantu pilsēta.
IETEIKUMI NODARBĪBU VADĪŠANAI
5 lietas, ko dalībniekiem dod studiju aplis
Ko dalībniekiem dod studiju aplis?
Studiju aplis ir neformālās izglītības metode, kas gandrīz 100 gadus tiek sekmīgi praktizēta Zviedrijā un šobrīd tiek aprobēta citās valstīs. Tās pamatā ir sapulcējušos mācīties gribētāju dalīšanās atrastajā informācijā un diskusijas par pašu izvēlēto tēmu. Apli vada moderators jeb vadītājs, kura pienākumos ietilpst pulcēšanās organizēšana un diskusijas veicināšana, nepieļaujot „aizklīšanu no tēmas".
Būtiska studiju apļa iezīme ir visu dalībnieku vienlīdzība. Moderators jeb vadītājs nav skolotājs vai lektors, bet gan viens no dalībniekiem, kurš mācās līdz ar pārējiem, vienlaikus uzņemoties organizatora funkcijas.
Studiju aplis tā dalībniekiem dod:
1. Zināšanas. Dalībnieki izmanto bibliotēkas, internetu, plašsaziņas līdzekļus, savstarpējo komunikāciju, kā arī citus avotus, lai iegūtu informāciju, kurā dalīties ar pārējiem. Cilvēku grupa spēj noteiktā laikā savākt daudz vairāk noderīgu ziņu nekā viens indivīds.
2. Prasmes. Tā kā vairums pieaugušo pēc formālās izglītības apgūšanas pārtrauc mācīties, izglītošanās prasmes laika gaitā mazinās. Studiju aplis sagādā lieliskas iespējas katram atrast savām spējām un interesēm atbilstošāko mācīšanās stilu un attīstīt informācijas meklēšanas, atlases un iegaumēšanas iemaņas.
3. Pieredzes apmaiņu. Studiju aplī cits citam līdzās darbojas dažādu paaudžu un profesiju cilvēki ar atšķirīgu iepriekšējo izglītības un dzīves pieredzi. Līdz ar to palielinās iespēja pārņemt citu noderīgo pieredzi un izmantot to, kā arī apgūt citu pielietotās metodes.
4. Pašapziņu. Tā kā katram studiju apļa dalībniekam iespējams dalīties praksē, kas balstīta viņa unikālajā dzīves pieredzē un individuālajās spējās, cilvēkos nostiprinās pārliecība par saviem spēkiem, kā arī apziņa par savām stiprajām pusēm un iespējām tās izmantot. Pieredze rāda, ka studiju apļi veicina gan to dalībnieku nodarbinātību, gan pilsonisko aktivitāti.
5. Sadarbību un kontaktus. Studiju apļa dalībnieki būtiski paplašina neformālo kontaktu loku, kas vēlāk pozitīvi ietekmē informācijas apmaiņas iespējas un korporatīvo saišu dibināšanu.
Studiju aplis ir neformālās izglītības metode, kas gandrīz 100 gadus tiek sekmīgi praktizēta Zviedrijā un šobrīd tiek aprobēta citās valstīs. Tās pamatā ir sapulcējušos mācīties gribētāju dalīšanās atrastajā informācijā un diskusijas par pašu izvēlēto tēmu. Apli vada moderators jeb vadītājs, kura pienākumos ietilpst pulcēšanās organizēšana un diskusijas veicināšana, nepieļaujot „aizklīšanu no tēmas".
Būtiska studiju apļa iezīme ir visu dalībnieku vienlīdzība. Moderators jeb vadītājs nav skolotājs vai lektors, bet gan viens no dalībniekiem, kurš mācās līdz ar pārējiem, vienlaikus uzņemoties organizatora funkcijas.
Studiju aplis tā dalībniekiem dod:
1. Zināšanas. Dalībnieki izmanto bibliotēkas, internetu, plašsaziņas līdzekļus, savstarpējo komunikāciju, kā arī citus avotus, lai iegūtu informāciju, kurā dalīties ar pārējiem. Cilvēku grupa spēj noteiktā laikā savākt daudz vairāk noderīgu ziņu nekā viens indivīds.
2. Prasmes. Tā kā vairums pieaugušo pēc formālās izglītības apgūšanas pārtrauc mācīties, izglītošanās prasmes laika gaitā mazinās. Studiju aplis sagādā lieliskas iespējas katram atrast savām spējām un interesēm atbilstošāko mācīšanās stilu un attīstīt informācijas meklēšanas, atlases un iegaumēšanas iemaņas.
3. Pieredzes apmaiņu. Studiju aplī cits citam līdzās darbojas dažādu paaudžu un profesiju cilvēki ar atšķirīgu iepriekšējo izglītības un dzīves pieredzi. Līdz ar to palielinās iespēja pārņemt citu noderīgo pieredzi un izmantot to, kā arī apgūt citu pielietotās metodes.
4. Pašapziņu. Tā kā katram studiju apļa dalībniekam iespējams dalīties praksē, kas balstīta viņa unikālajā dzīves pieredzē un individuālajās spējās, cilvēkos nostiprinās pārliecība par saviem spēkiem, kā arī apziņa par savām stiprajām pusēm un iespējām tās izmantot. Pieredze rāda, ka studiju apļi veicina gan to dalībnieku nodarbinātību, gan pilsonisko aktivitāti.
5. Sadarbību un kontaktus. Studiju apļa dalībnieki būtiski paplašina neformālo kontaktu loku, kas vēlāk pozitīvi ietekmē informācijas apmaiņas iespējas un korporatīvo saišu dibināšanu.
CEĻA vārdi
Ceļa vārdi studiju apļu dalībniekam
Populāra pieaugušo mācību metode – studiju apļi – radusies Zviedrijā un citās Ziemeļvalstīs 19. gadsimta beigās. Galvenā atšķirība no tradicionālajām mācību metodēm ir tā, ka mācīšanās notiek nevis “no augšas uz apakšu”, tas ir – no skolotāja uz mācāmo, bet ir atkarīga no visu dalībnieku mijiedarbības. Studiju apļa darbs ir balstīts uz to, ka dalībnieki paši meklē viņus interesējošo informāciju. Sekmīgai studiju apļa norisei nepieciešama:
Es aicinu Jūs piedalīties studiju aplī, jo Jums būs ļoti daudz prieka, darbojoties kopā! Laba, radoša un nepiespiesta atmosfēra un milzum daudz labu ideju no kolēģiem!
( Skaidrīte Butāne no Ogresgala pamatskolas, Bērnu Vides skola.)
Avots: http://www.videsskola.lv/macibu-materiali/21-materials1
Populāra pieaugušo mācību metode – studiju apļi – radusies Zviedrijā un citās Ziemeļvalstīs 19. gadsimta beigās. Galvenā atšķirība no tradicionālajām mācību metodēm ir tā, ka mācīšanās notiek nevis “no augšas uz apakšu”, tas ir – no skolotāja uz mācāmo, bet ir atkarīga no visu dalībnieku mijiedarbības. Studiju apļa darbs ir balstīts uz to, ka dalībnieki paši meklē viņus interesējošo informāciju. Sekmīgai studiju apļa norisei nepieciešama:
- dalībnieku pieredze un prasmes;
- studiju programma vai speciāli sastādīts mācību materiāls;
- vadītājs, kas vada studiju apļa darbu;
- konsultants, kas atbalsta, iedrošina un sniedz padomus studiju apļu dalībniekiem.
Es aicinu Jūs piedalīties studiju aplī, jo Jums būs ļoti daudz prieka, darbojoties kopā! Laba, radoša un nepiespiesta atmosfēra un milzum daudz labu ideju no kolēģiem!
( Skaidrīte Butāne no Ogresgala pamatskolas, Bērnu Vides skola.)
Avots: http://www.videsskola.lv/macibu-materiali/21-materials1
Ceļa vārdi studiju apļu konsultantiem
Nozīmīgākais zināšanu avots studiju aplī ir dalībnieku pašu pieredze un zināšanas. Bieži studiju apļi izmanto speciālus rakstiskus materiālus, bet vissvarīgāk ir izmantot zināšanas, kas ir pašiem studiju apļu dalībniekiem! Studiju aplim parasti ir vadītājs, kas vada diskusijas grupā un reizēm sniedz kādu informāciju. Šajā projektā mēs esam sajutuši vajadzību arī pēc konsultanta, kas atbalsta viena vai vairāku studiju apļu darbu vienlaicīgi. Konsultanti ir cilvēki, kas pārzina mācību metodes, vides un ilgtspējīgas attīstības jautājumus.
„Jūs varat ieteikt, bet ne norādīt. Visi lēmumi apļa dalībniekiem jāpieņem pašiem. Turiet roku uz pulsa. Apjautājieties, kas izdarīts, ko varat palīdzēt, tas disciplinēs dalībniekus un ļaus nojaust, ka Jums nav vienaldzīgi viņu sasniegumi. Neapstājieties pie neveiksmēm, tās tāpat ievēros katrs nelabvēlis. Galvenais, ka ielāgojat kļūdas un nākotnē cenšaties tās neatkārtot. Novērtējiet katru sasniegumu – tas vairos dalībnieku darba prieku un vēlēšanos pieņemt jaunus izaicinājumus.”
(Elita Lavrinoviča, studiju apļu konsultante, Bērnu Vides skola)
Avots: http://www.videsskola.lv/macibu-materiali/22-materials1
Projekts „Demokrātiskie studiju apļi” . Projekta Nr.2012.EEZ/DAP/MIC/076 Par saturu atbild projekta īstenotājs: Biedrība Kultūras un izglītības centrs „Talantu pilsēta”.Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.” www.eeagrants.org / www.norwaygrants.org
„Jūs varat ieteikt, bet ne norādīt. Visi lēmumi apļa dalībniekiem jāpieņem pašiem. Turiet roku uz pulsa. Apjautājieties, kas izdarīts, ko varat palīdzēt, tas disciplinēs dalībniekus un ļaus nojaust, ka Jums nav vienaldzīgi viņu sasniegumi. Neapstājieties pie neveiksmēm, tās tāpat ievēros katrs nelabvēlis. Galvenais, ka ielāgojat kļūdas un nākotnē cenšaties tās neatkārtot. Novērtējiet katru sasniegumu – tas vairos dalībnieku darba prieku un vēlēšanos pieņemt jaunus izaicinājumus.”
(Elita Lavrinoviča, studiju apļu konsultante, Bērnu Vides skola)
Avots: http://www.videsskola.lv/macibu-materiali/22-materials1
Projekts „Demokrātiskie studiju apļi” . Projekta Nr.2012.EEZ/DAP/MIC/076 Par saturu atbild projekta īstenotājs: Biedrība Kultūras un izglītības centrs „Talantu pilsēta”.Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.” www.eeagrants.org / www.norwaygrants.org
APRĪĻA TĒZES - PAREIZĀ ORIENTĀCIJA
Izglītība ilgtspējīgai attīstībai ir:
Orientēta uz izglītojamo – balstās uz mācību procesa dalībnieku pieredzi un jautājumiem.
Orientēta uz procesiem – pievērš uzmanību sistēmām, likumsakarībām.
Orientēta uz rīcību – attīsta rīcības kompetenci.
Orientēta uz vērtēšanu – veicina kritisko domāšanu un savas nostājas formulēšanu.
Integrēta – holistiska pieeja, iekļauj ekonomiskos, ekoloģiskos, sociālos, politiskos un kultūras aspektus.
Orientēta uz sabiedrību – iesaista katru reālu problēmu apzināšanā un risināšanā.
Veiksmīga izglītība ilgtspējīgai attīstībai ir atkarīga no tā, kā tiek organizēts mācību process: kā tiek plānotas mācības, vai tiek izmantotas atbilstošas metodes un kā tiek vadīti izglītojamie.
Tā kā viens no izglītības ilgtspējīgai attīstībai mērķiem ir palīdzēt izglītojamajam kļūt par aktīvu pilsoni, ir ļoti labi sākt mācīšanos ar vietējām problēmām – tām, kas ir svarīgas pašam un tuvākai sabiedrībai.
---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Projekts „Demokrātiskie studiju apļi” . Projekta Nr.2012.EEZ/DAP/MIC/076 Par saturu atbild projekta īstenotājs: Biedrība Kultūras un izglītības centrs „Talantu pilsēta”. Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.”
Orientēta uz izglītojamo – balstās uz mācību procesa dalībnieku pieredzi un jautājumiem.
Orientēta uz procesiem – pievērš uzmanību sistēmām, likumsakarībām.
Orientēta uz rīcību – attīsta rīcības kompetenci.
Orientēta uz vērtēšanu – veicina kritisko domāšanu un savas nostājas formulēšanu.
Integrēta – holistiska pieeja, iekļauj ekonomiskos, ekoloģiskos, sociālos, politiskos un kultūras aspektus.
Orientēta uz sabiedrību – iesaista katru reālu problēmu apzināšanā un risināšanā.
Veiksmīga izglītība ilgtspējīgai attīstībai ir atkarīga no tā, kā tiek organizēts mācību process: kā tiek plānotas mācības, vai tiek izmantotas atbilstošas metodes un kā tiek vadīti izglītojamie.
Tā kā viens no izglītības ilgtspējīgai attīstībai mērķiem ir palīdzēt izglītojamajam kļūt par aktīvu pilsoni, ir ļoti labi sākt mācīšanos ar vietējām problēmām – tām, kas ir svarīgas pašam un tuvākai sabiedrībai.
---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Projekts „Demokrātiskie studiju apļi” . Projekta Nr.2012.EEZ/DAP/MIC/076 Par saturu atbild projekta īstenotājs: Biedrība Kultūras un izglītības centrs „Talantu pilsēta”. Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.”
Pilsoniskās sabiedrības loma
Pilsoniskā sabiedrība ir pašu indivīdu organizēšanās sfēra, kur valsts tieši neiejaucas. Tā atrodas starp valsts varas institūcijām un ģimeni, veidojot platformu dažādu problēmu risināšanai, viedokļu un informācijas apmaiņai.
Pilsoniskā sabiedrība veic virkni svarīgu funkciju. Tā palielina iedzīvotāju līdzdarbību politikas veidošanā.
Ar līdzīgu viedokli un interesēm apvienojušies indivīdi var aktīvi iesaistīties valsts pārvaldes darbā, gan risinot dažādas problēmas, gan lobējot. Plašāka sabiedrības līdzdalība var uzlabot valsts pārvaldes sistēmas pieņemtos lēmumus.
• Vairo valsts atbildību pret pilsoņiem un stiprina valsts varas institūciju kontroli. Ar pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm tiek veicināta amatpersonu atbildība, jo arī amatpersonas ņem vērā to, ka dažādas sabiedrības grupas, ieskaitot plašsaziņas līdzekļus un nevalstiskās organizācijas, aktīvi seko politiķu un amatpersonu darbam.
• Nodrošina pilsonisku izglītošanu par demokrātisku politiku – gan ar savu darbības būtību, esot vienam no nozīmīgākajiem spēlētājiem sabiedrībā, gan arī piedāvājot iedzīvotājiem iespēju līdzdarboties šīs politikas veidošanā. Tādā veidā cilvēki iegūst daudz plašāku informāciju par politiskās sistēmas darbību un problēmām, kas jārisina valstij.
• Aizsargā pret valsts intervenci privātajā sfērā, tādējādi nodrošinot, ka indivīda privātajā un sociālajā dzīvē valsts neiejaucas un pats indivīds to var veidot pēc saviem ieskatiem.
• Pilsoniskā sabiedrība darbojas kā platforma, kurā rodas un tiek pilnveidotas sabiedrības vērtības un artikulētas intereses un meklēti iespējamie risinājumi, turklāt tas notiek pēc pašas sabiedrības iniciatīvas.
Cilvēkiem iesaistoties sabiedriskajās aktivitātēs, paplašinās sociālās saites ar citiem pilsoņiem un pieaug savstarpējā uzticēšanās.
Materiālu sagatavoja: biedrības Talantu pilsēta, projekta „Demokrātiskie studiju apļi” 2012.EEZ/DAP/MIC/076 darba grupa, 2014. Projektu „Demokrātiskie studiju apļi” finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Par publikācijas saturu atbild biedrība Kultūras un izglītības studija "Talantu Pilsēta".
Pilsoniskā sabiedrība veic virkni svarīgu funkciju. Tā palielina iedzīvotāju līdzdarbību politikas veidošanā.
Ar līdzīgu viedokli un interesēm apvienojušies indivīdi var aktīvi iesaistīties valsts pārvaldes darbā, gan risinot dažādas problēmas, gan lobējot. Plašāka sabiedrības līdzdalība var uzlabot valsts pārvaldes sistēmas pieņemtos lēmumus.
• Vairo valsts atbildību pret pilsoņiem un stiprina valsts varas institūciju kontroli. Ar pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm tiek veicināta amatpersonu atbildība, jo arī amatpersonas ņem vērā to, ka dažādas sabiedrības grupas, ieskaitot plašsaziņas līdzekļus un nevalstiskās organizācijas, aktīvi seko politiķu un amatpersonu darbam.
• Nodrošina pilsonisku izglītošanu par demokrātisku politiku – gan ar savu darbības būtību, esot vienam no nozīmīgākajiem spēlētājiem sabiedrībā, gan arī piedāvājot iedzīvotājiem iespēju līdzdarboties šīs politikas veidošanā. Tādā veidā cilvēki iegūst daudz plašāku informāciju par politiskās sistēmas darbību un problēmām, kas jārisina valstij.
• Aizsargā pret valsts intervenci privātajā sfērā, tādējādi nodrošinot, ka indivīda privātajā un sociālajā dzīvē valsts neiejaucas un pats indivīds to var veidot pēc saviem ieskatiem.
• Pilsoniskā sabiedrība darbojas kā platforma, kurā rodas un tiek pilnveidotas sabiedrības vērtības un artikulētas intereses un meklēti iespējamie risinājumi, turklāt tas notiek pēc pašas sabiedrības iniciatīvas.
Cilvēkiem iesaistoties sabiedriskajās aktivitātēs, paplašinās sociālās saites ar citiem pilsoņiem un pieaug savstarpējā uzticēšanās.
Materiālu sagatavoja: biedrības Talantu pilsēta, projekta „Demokrātiskie studiju apļi” 2012.EEZ/DAP/MIC/076 darba grupa, 2014. Projektu „Demokrātiskie studiju apļi” finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Par publikācijas saturu atbild biedrība Kultūras un izglītības studija "Talantu Pilsēta".
Fragments no "Mācāmies demokrātiju studiju aplī"
Resursu bibliotēka
Daži jaunumi studiju apļu resursu bibliotēkā - 2015
PAPILDINĀJUMS RESURSU BIBLIOTĒKAI
LATVIEŠI UN LATVIJA
Lielisks pirkums resursu bibliotēkas papildināšanai - enciklopēdija "Latvieši un Latvija". Gaidīsim idejas studiju apļiem par Latviju!
Projektu „Demokrātiskie studiju apļi” (Nr. 2012.EEZ/DAP/MIC/076) finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.
Programmu „NVO fonds” finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts, administrē Sabiedrības integrācijas fonds, līdzfinansē biedrība Talantu pilsēta.
Par saturu atbild biedrība Kultūras un izglītības studija Talantu pilsēta.
Projektu „Demokrātiskie studiju apļi” (Nr. 2012.EEZ/DAP/MIC/076) finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija.
Programmu „NVO fonds” finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts, administrē Sabiedrības integrācijas fonds, līdzfinansē biedrība Talantu pilsēta.
Par saturu atbild biedrība Kultūras un izglītības studija Talantu pilsēta.
Globālā izglītība studiju apļu kontekstā
Projekta ”Demokrātiskie studiju apļi” ( Nr. 2012.EEZ/DAP/MIC/076) kārtējā DARBA GRUPAS sanāksme tika veltīta šai tēmai . Pielikumā: Izejmateriāls Darba grupas apspriedei studiju aplī – DISKUSIJU MATERIĀLS. Par materiālu saturu atbild biedrība Talantu pilsēta. Informācija no Interneta vietnes: http://www.izglitiba-kultura.lv/raksti/globala-izglitiba-tavas-skolas-iespeja Autors: Ingūna Irbīte, Izglītības attīstības centrs./uploads/2/5/0/0/25006180/izejmaterils_darba_grupas_apspriedei_studiju_apl.docx
Projektu „Demokrātiskie studiju apļi” (Nr. 2012.EEZ/DAP/MIC/076) finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Programmu „NVO fonds” finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts, administrē Sabiedrības integrācijas fonds, līdzfinansē biedrība Talantu pilsēta. Par saturu atbild biedrība Kultūras un izglītības studija Talantu pilsēta. Projekta ”Demokrātiskie studiju apļi” kārtējāS DARBA GRUPAS sanāksmeS tika veltītaS tēmāM:
|
|
mATERIĀLI DARBA GRUPAS APSPRIEDĒM - 2014 |
STUDIJU APĻU PARAUGPLĀNI |
MATERIĀLI DARBA GRUPAS APSPRIEDĒM:
1. PAR SALIEDĒTU, IEKĻAUJOŠU UN TOLERANTU SABIEDRĪBU LATVIJĀ! 2. JAUNIEŠU LĪDZDALĪBA LĒMUMU PIEŅEMŠANĀ 3. IepazīSties ar pētījumu Pārskats par NVO sektoru Latvijā. 2013! Projektu „Demokrātiskie studiju apļi” (Nr. 2012.EEZ/DAP/MIC/076) finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Programmu „NVO fonds” finansē EEZ finanšu instruments un Latvijas valsts, administrē Sabiedrības integrācijas fonds, līdzfinansē biedrība Talantu pilsēta. Par saturu atbild biedrība Kultūras un izglītības studija Talantu pilsēta. |
11 paraugplāni studiju apļiem. Iesaka studiju apļu vadītāji visā Latvijā:
|
|
TALANTU PILSĒTAS jaunieši gatavojas prezentēt STUDIJU APĻA METODI Polijā, Zakopane, 2015.g. 25.-31 maijs.
No dalībnieku atskaites:
"Latvijas komanda prezentēja studiju apļu metodi, kam sekoja divas praktiskas nodarbības – reāli studiju apļi par tēmām nacionālie ēdieni, nacionālie dzērieni un tradīcijas, kā arī kreatīvie studiju apļi, kur dalībniekiem ar ierobežotiem darbarīkiem un materiāliem kopīgi bija jāizveido aplis vai mandala. Produktīvi tika izmantota iztēle un mākslinieciskās spējas, kā rezultātā tapa trīs pilnīgi atšķirīgi kopdarbi – romantic circle, colorful circle un nature circle.
Visu valstu dalībnieki prezentēja savas organizācijas un biedrības, atklājot, ar ko tās nodarbojas un kādi ir tuvākie nākotnes plāni un projekti."
"Latvijas komanda prezentēja studiju apļu metodi, kam sekoja divas praktiskas nodarbības – reāli studiju apļi par tēmām nacionālie ēdieni, nacionālie dzērieni un tradīcijas, kā arī kreatīvie studiju apļi, kur dalībniekiem ar ierobežotiem darbarīkiem un materiāliem kopīgi bija jāizveido aplis vai mandala. Produktīvi tika izmantota iztēle un mākslinieciskās spējas, kā rezultātā tapa trīs pilnīgi atšķirīgi kopdarbi – romantic circle, colorful circle un nature circle.
Visu valstu dalībnieki prezentēja savas organizācijas un biedrības, atklājot, ar ko tās nodarbojas un kādi ir tuvākie nākotnes plāni un projekti."
Jauniešu sagatavotās prezentācijas:
7 REKOMENDĀCIJAS
Projekta ”Demokrātiskie studiju apļi” kārtējā DARBA GRUPAS sanāksme 2015.gada JŪNIJĀ tiek veltīta tēmai -
Jauniešu politiskās līdzdalības rekomendāciju ieviešanas iespējas Latvijā
Jauniešu politiskās līdzdalības rekomendāciju ieviešanas iespējas Latvijā
7_rekomedācijas.docx | |
File Size: | 67 kb |
File Type: | docx |
Projektu grāmatiņa
Noderīga resursu bibliotēkas grāmata par projektiem:
|
Darba grupas tēma , jūlijs, 2015. Pieredzes izglītība kā metode komandas veidošanai.Augusts - iespēja sasniegt nvo izcilību. |